Šodien Anykščiai ir pazīstama kā literatūras, kultūras un tūrisma pilsēta, taču tās vēsture sākās krietni agrāk, nekā Anykščiai vārds pirmo reizi tika pierakstīts vēstures dokumentos.
Anykščiai novada senie laiki
Cilvēki Anykščiai apkārtnē dzīvojuši jau ļoti sen. Arheoloģiskie atradumi liecina par apmetnēm kopš akmens laikmeta, un vēlākos laikos šis novads bija svarīgs arī savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ.
Anykščiai apkārtnē ir vairāki pilskalni. Viens no pazīstamākajiem — Šeimyniškeliai pilskalns, kas atrodas netālu no pilsētas. Viduslaikos šī vieta bija saistīta ar aizsardzības sistēmu, kas sargāja novadu no ienaidniekiem.
Ilgu laiku pastāvēja hipotēze, ka Šeimyniškeliai pilskalnā varētu būt bijusi Mindauga laika Vorutas pils. Šodien šī versija netiek uzskatīta par pierādītu, taču pats pilskalns joprojām ir svarīgs Anykščiai novada viduslaiku vēstures liecinieks.
Anykščiai novadam svarīga bija arī Šventoji upe. Upe kopš seniem laikiem bija ne tikai dabas daļa, bet arī satiksmes ceļš. Caur novadu gāja tirdzniecības ceļi, kas savienoja dažādus Lietuvas apgabalus ar citām zemēm.
Pirmā Anykščiai pieminēšana
Rakstiskajos vēstures avotos Anykščiai pirmo reizi minēta 15. gadsimta vidū. Oficiālajos Anykščiai vēstures avotos norādīts 1440. vai 1442. gads.
Tolaik Anykščiai bija Lietuvas lielkņaza valdījumu daļa. Apmetne veidojās ērtā vietā pie Šventoji upes un ceļiem, tāpēc pakāpeniski pieauga tās nozīme.
15. gadsimta otrajā pusē Anykščiai jau minēta kā miestiņš. Vēlāk šeit veidojās tirdzniecības un amatniecības centrs, un pilsētas dzīve arvien vairāk koncentrējās ap galveno apmetni un baznīcu.
Anykščiai baznīca un pilsētas izaugsme
Reliģiskā dzīve Anykščiai sāka veidoties jau 15. gadsimtā. Pirmā koka baznīca uzcelta 15. gadsimta vidū.
Gadsimtu gaitā baznīcu vairākkārt postīja ugunsgrēki. Pašreizējo pilsētas siluetu visvairāk izceļ Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca, kas uzcelta 20. gadsimta sākumā. Tās augstie torņi kļuva par vienu no vislabāk atpazīstamajiem Anykščiai simboliem.
Baznīca un tās apkārtne joprojām ir svarīga pilsētas vēsturiskās daļas sastāvdaļa.
Pilsēta iegūst tiesības
Anykščiai dzīve īpaši aktivizējās 16.–18. gadsimtā. Pilsēta kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru, šeit notika tirgi, veidojās amatnieki un tirgotāji.
1792. gada 17. janvārī Anykščiai tika piešķirtas pilsētas tiesības un ģerbonis. Tas bija nozīmīgs notikums pilsētas vēsturē.
Anykščiai ģerbonī attēlots tilts un Sv. Nepomuka Jānis. Šis simbols izvēlēts neatsitiktinai — tilts pār Šventoji upi bija ļoti svarīgs pilsētai, bet Sv. Nepomuka Jānis tiek uzskatīts par tiltu aizbildni.
Pilsētas tiesības 19. gadsimtā tika atceltas, taču Anykščiai joprojām palika svarīgs vietējais centrs.
19. gadsimts – pārmaiņu laiks
19. gadsimts Anykščiai, tāpat kā visai Lietuvai, bija sarežģīts. Pēc Abu Tautu Republikas dalīšanas novads nonāca Krievijas impērijas varā.
Anykščiai auga, mainījās tās urbānā struktūra. Pilsētā tika uzceltas vairāk mūra ēku, darbojās tirgi, amatnieku darbnīcas, reliģiskās kopienas.
Šajā periodā Anykščiai novads bija saistīts arī ar 19. gadsimta sacelšanos. 1863. gada sacelšanās laikā Anykščiai darbojās ieroču darbnīca.
Tomēr 19. gadsimta beigās pilsētu sasniedza arī modernizācija.
Dzelzceļš maina Anykščiai
Viens no svarīgākajiem notikumiem pilsētas vēsturē bija šaursliežu dzelzceļa parādīšanās.
19. gadsimta beigās caur Anykščiai izbūvēts šaursliežu dzelzceļš Panevēžas–Švenčoneļu virzienā. Dzelzceļš deva pilsētai jaunas iespējas — kļuva vieglāk ceļot, pārvadāt preces un uzturēt sakarus ar citām Lietuvas pilsētām.
Šodien šaursliežu dzelzceļš ir kļuvis par neatņemamu Anykščiai identitātes daļu. Tas ir viens no nedaudzajiem Lietuvā saglabājušajiem šāda dzelzceļa mantojuma objektiem, un tūrisma vilciens ļauj apmeklētājiem izjust daļu no šīs vēstures.
20. gadsimta sākums
20. gadsimta sākumā Anykščiai turpināja augt. 1909. gadā uzcelta pašreizējā neogotikas Sv. Mateja baznīca, kas kļuva par svarīgu pilsētas panorāmas daļu.
Miestiņā veidojās skolas, darbojās dažādas organizācijas, amatnieki un uzņēmumi. 1920. gadā izveidota progimnāzija, un starpkaru periodā Anykščiai pakāpeniski kļuva par svarīgu vietējo kultūras un ekonomikas centru.
Tolaik pilsēta bija cieši saistīta arī ar lauksaimniecību, tirdzniecību un vietējiem amatiem.
1938. gadā Anykščiai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā dzīvoja ap 4000 cilvēku.
Anykščiai kara laikā
Otrais pasaules karš atstāja sāpīgas pēdas Anykščiai vēsturē.
Holokausta laikā tika iznīcināta liela daļa Anykščiai ebreju kopienas. 1941. gadā tika nogalināti ap 1500 iedzīvotāju, lielākoties ebreji. Šī vēstures lappuse ir sāpīga, taču ļoti svarīga pilsētas pagātnes daļa.
1944. gadā Anykščiai smagi cieta no kara darbībām. Tika uzspridzināti abi tilti pār Šventoji upi, iznīcināta daļa pilsētas centra un Užupis teritorijas. Pilsētas dzīve tika smagi traucēta.
Anykščiai padomju laikā
Pēc kara Anykščiai tika atjaunota un pakāpeniski mainījās.
1946. gadā pilsēta kļuva par rajona pakļautības pilsētu. Vēlākajos gadu desmitos Anykščiai veidojās rūpniecības uzņēmumi, tika būvēti dzīvojamie rajoni, kultūras un sabiedriskās ēkas.
1968. gadā sāka darboties smilšu bagātināšanas rūpnīca „Kvarcas“, tika uzcelti kultūras nami un jauni dzīvojamie kvartāli. Pilsēta kļuva ne tikai par vēsturisku un kultūras, bet arī par rūpniecības centru.
Tomēr līdztekus tika saglabāta arī Anykščiai kultūras identitāte.
Īpaši svarīga kļuva pilsētas literārā tradīcija. Antana Baranauska, Jona Biliūna, Antana Vienuolis un citu autoru piemiņa pakāpeniski tika iemūžināta muzejos, memoriālajās vietās un kultūras pasākumos.
Neatkarīgā Anykščiai
Atjaunojot Lietuvas neatkarību, Anykščiai sāka jaunu savas vēstures posmu.
Pilsēta arvien vairāk uzmanības veltīja kultūras mantojumam, tūrismam, dabai un kultūrai. Tika sakārtotas vēsturiskās vietas, veidoti tūrisma maršruti, stiprināta Anykščiai literārā identitāte.
1992. gadā apstiprināts jaunais Anykščiai ģerbonis.
Anykščiai kļuva arī par vienu no svarīgākajiem Aukštaitija tūrisma centriem. Pilsētu ieskaujošā daba — Šventoji ieleja, Anykščiai priežu mežs, Rubiķu ezers, pilskalni un citas dabas un kultūras vērtības — kļuva par svarīgu pilsētas nākotnes daļu.
2007. gadā Anykščiai piešķirts kūrorta teritorijas statuss, bet 2012. gadā pilsēta kļuva par Lietuvas kultūras galvaspilsētu.
Anykščiai šodien
Šodien Anykščiai ir pilsēta, kurā vēsture nav noslēgta muzejā. Tā ir dzīva pilsētas ielās, ēkās, ainavā un cilvēku stāstos.
Šeit var apmeklēt Sv. Mateja baznīcu, veco pilsētas daļu, Antana Baranauska klētiņu, Antana Vienuolis memoriālo māju, Jona Biliūna dzimto māju, Šeimyniškeliai pilskalnu un daudzas citas vietas.
Anykščiai vēsture ir arī nesaraujami saistīta ar literatūru. Šajā novadā dzīvojušie un radošie rakstnieki un dzejnieki padarīja pilsētu par vienu no svarīgākajiem Lietuvas literārās atmiņas centriem.
Tāpēc Anykščiai var iepazīt vairākos dažādos veidos: kā senu Lietuvas pilsētu, kā literatūras zemi, kā Aukštaitija dabas centru un kā dzīvu kultūras pilsētu.
